Fotogrāfiju autors: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja
Grand Rapidu Dziesmu un deju svētku mūzikas nozari vada Pauls Berkolds. Pauls ir dziedātājs un mūziķis, ārzemju latviešu Dziesmu svētku virsdiriģents un organizētājs, Losandželosas un Mičiganas latviešu kora diriģents, Kalifornijas Mākslu institūta vokālās katedras vadītājs. Savas dziedātāja karjeras laikā, kas turpinās vēl joprojām, Pauls Berkolds ir sniedzis vairāk nekā divarpussimt solokoncertu, un kļuvis par vairāku latviešu komponistu dziesmu pirmatskaņotāju! Uzstājies operās, mūziklos un oratorijās Amerikā un Latvijā. Par savu darbu latviešu kultūras laukā Pauls Berkolds 2024. gada maijā saņēmis Latvijas Valsts augstāko apbalvojumu - Triju Zvaigžņu ordeni.
Vai tavā ģimenē vienmēr skanēja dziesmas, īpaši latviešu dziesmas?
Manā ģimenē mēs vienmēr sarunājāmies latviski. Atceros, ka mūsu mājās mūzika skanēja ļoti bieži, īpaši tautas dziesmas. Mana mamma Vācijā studēja vokālo mākslu, viņai bija laba mecosoprāna balss, bet apstākļi pēc kara neļāva viņai īstenot šo karjeras izvēli. Sākoties Otrajam pasaules karam un bēgļu gaitām, studijas nācās pārtraukt. Vecāki mani agri ieveda mūzikas pasaulē. Savu pirmo operu noskatījos sešpadsmit gadu vecumā. Mūsu latviešu sabiedrībā vienmēr skanēja arī kora mūzika. Apmēram četrpadsmit gadu vecumā es sāku dziedāt Sietlas latviešu korī, vēlāk ansamblī “Staburadze”, spēlējot klavieres un akordeonu. Jā, varu teikt, ka lielākā daļa mana mūža ir saistīta ar mūziku.
Vai vecāki atbalstīja to, ka izvēlējies profesionāla mūziķa karjeru?
Mana mamma noteikti to atbalstīja, tēvs tomēr bija jāpārliecina.
Tēvs gribēja, lai es studēju medicīnu, jo viņa sapnis Latvijā bija kļūt par ārstu, bet arī šo sapni izjauca karš. Viņš mani nākotnē redzēja kā medicīnas doktoru, bet es kļuvu par mūzikas doktoru, un beigu beigās viss tas viss izdevās tīri labi (smejas).
Cik Dziesmu svētkos tu esi pielicis savu roku Latvijā un ārpus tās?
Domāju, ka būs aptuveni trīsdesmit. Mani pirmie svētki bija Vankūverā, Kanādā, 1975. gadā. Svētkos esmu piedalījies visdažādākajos veidos: kā kora dalībnieks, kā solists, kā diriģents, arī kā organizators. 2023. gada vasarā es pirmo reizi piedalījos Dziesmu un deju svētkos Latvijā. Tas bija mans sapnis - piedalīties svētkos vecāku dzimtenē un esmu laimīgs, ka kopā ar Mičiganas kori to izdarīju. Sadarbojoties ar šo kori, cenšos turpināt to darbu, ko iesāka mūžībā aizgājušais mūziķis un komponists Andrejs Jansons, ar kuru biju pazīstams kopš pusaudža gadiem, bieži sadarbojos ar Andreju viņa pasākumos. Viņam pieder lieli nopelni ASV latviešu diasporas mūzikas pasaulē, un piedāvājumu turpināt vadīt viņa dibināto Mičiganas kori es uztveru kā pagodinājumu.
Mēdz teikt, ka koris nav tikai dziedāšana, ka tas ir kaut kas vairāk?
Jā, tā tas ir. Kopādziedāšana rada kopības sajūtu, ir pierādīts, ka dziedāšana mūsu ķermenī palīdz izstrādāt endorfīnus jeb laimes hormonus.
Kora dziedāšanai piemīt spēja apvienot latviešus diasporā, tā stiprina nacionālās piederības sajūtu. Mūsu mērķis ir redzēt diasporas latviešus kā daļu no Latvijas, kā piekto kultūrvēsturisko novadu.
Kādi ir tavi pienākumi Grand Rapidu svētku Rīcības komitejā?
Esmu svētku mūzikas nozares vadītājs. Esmu atbildīgs par kopkora koncertu, arī par viesu koru un kamermūzikas koncertiem. Manos pienākumos ietilpst pārraudzīt arī rokmūzikas un popmūzikas koncertu veiksmīgu norisi.
Vai interesi piedalīties svētkos izrādījuši arī Latvijas un citu latviešu diasporu
kori?
Jā, kori Latvijā ir izrādījuši lielu interesi par piedalīšanos ASV svētkos, tāpat kā pirms tam Kanādā. Interese ir arī latviešu diasporu koriem Eiropā un citur. Toronto Dziesmu svētkos piedalījās pat koris no Brazīlijas.
Mēs, protams, ar prieku uzņemtu visus gribētājus, bet diemžēl mums jārēķinās ar telpu iespējām, to kapacitāti. Cik daudz dziedātāju mēs spējam uzņemt? Kori koncerti notiek telpās un rīkotājiem jārēķinās ar drošības un citiem noteikumiem.
Mēs gribētu ielūgt ikvienu, bet mums jārēķinās ar telpu ierobežojumiem. Protams, ka būs dalībnieki gan no Latvijas, gan no citām latviešu diasporām, bet mēs noteikti dosim priekšroku koriem un deju kopām no ASV. Mūsu galvenais mērķis tomēr ir veicināt latviešu kultūras aktivitātes šeit.
Kā Tu raksturotu cilvēkus, kas organizē šos svētkus, ar ko tu sadarbojies?
Tie ir ļoti spējīgi cilvēki, talantīgi vadītāji, menedžeri. Mums vēl jāapgūst dažas lietas, kas attiecas tieši uz Dziesmu un deju svētku rīkošanu, bet tas viss ir paveicams. Mums ir vairāki piemēri, cik veiksmīgi to var izdarīt, kaut vai, ja atceramies iepriekšējos Dziesmu un deju svētkus Baltimorā un Mineapolē. Mēs apgūstam šo svētku pieredzi, analizējam to un pieņemam lēmumus par to, kas darbojas labāk.
Mūsu komanda ir ļoti spēcīga.
Vai tu aicinātu svētkus apmeklēt nelatviešu klausītājus?
Es domāju, ka Amerikā pieaug interese par mūziku no dažādām pasaules vietām. Pasaule kļūst mazāka, pateicoties tehnoloģijām, ir daudz vienkāršāk sazināties ar cilvēkiem no dažādām valstīm. Agrākos gados tā nebija, cilvēku zināšanas par Baltijas valstīm bija visai nelielas, tāpat kā par daudzām vietām pasaulē. Pēdējo divdesmit gadu laikā tas ir ļoti mainījies. Cilvēki arvien vairāk uzzina arī par Latvijas kultūru.
Esmu runājis ar amerikāņu kolēģiem šeit, vairāki no viņiem ir labi informēti par latviešu kordziedāšanas tradīcijām.
Amerikāņiem noteikti būs interese par mūsu svētkiem – par muzicēšanu, dejošanu, kā arī par tirdziņu.
Dziesmu svētki ir tautas svētki, folkloras festivāls, tas ir kaut kas nedaudz cits, bet, kad es kādam Amerikā stāstu, ka diriģēšu kori, kurā dziedās 600 dziedātāju, tas viņiem ir kā brīnums. Nerunājot nemaz par gandrīz 16 tūkstošiem, kas pagājušā gada svētkos dziedāja Mežaparka estrādē Rīgā.
Tas ir neticami!
Tavas sajūtas, saņemot Latvijas Valsts augstāko apbalvojumu.
Tas bija ļoti saviļņojoši. Zinu vairākus cilvēkus ASV, kas saņēmuši šo apbalvojumu. Ir patīkami saņemt atzinību ne tikai par vienu lietu, bet par ieguldījumu Amerikas latviešu sabiedrībā mūža garumā, sākot ar manām solista gaitām uzstājoties latviešu centros izpildot latviešu komponistu skaņdarbus, kā lektoram un meistarklašu vadītājam piedaloties 10 jauno mūziķu meistarkursos Latvijā.
No vienas puses esmu ļoti pagodināts par šo apbalvojumu, bet no otras puses, apzinos, ka te ir ļoti daudz cilvēku, kas darbojušies latviskuma saglabāšanā un palīdzējuši Latvijai. Es ceru, ka pienāks diena, kad arī viņi saņems atzinību par savu veikumu.