Dziesmu un deju svēktu izcelšanās

Latvieši ir bijuši daļa no Grand Rapidu kulturālās mozaikas kopš 1949. g., pateicoties devīgiem vietējiem iedzīvotājiem un draudzēm, kas galvoja par bēgļiem un piedāvāja viņiem patvērsmi. Padomju okupācija Baltijas valstīs izraisīja spiestu emigrāciju. Tūkstošiem latviešu nokļuva DP nometnēs Vācijā. Valkas nometnē, ne tālu no Nirnbergas, atradās grupa latviešu bēgļi ar izcils muzikālām spējām. Dziedātāji nodibināja kori, Dziesmu Vairogs. Šiem koristiem un viņu ğimenēm radās iespēja izceļot kā grupai uz Mičiganu.

 

Imigrācija uz Amerikas

Latviešu ğimenes bija pateicīgas par iespēju uzsākt jaunu dzīvi, mācīties angļu valodu, strādāt, iegūt augstāku izglītību un pavalstniecību - uz mūžu parādā Amerikas valdībai un jauniem kaimiņiem. Tā radās bagātais latviešu kodols dienvidu Mičiganā.

​​

Tradicijas turpinās

Tai laikā, Latvijas nākotne bija nezināma - latviešu valodas un kultūras identitātes saglabāšana likās jaunizbraucēju rokās. Dziesmu un deju salidojumi bija kalpojuši kā spēku avoti bēgļu nometnēs, un tie turpinājās Amerikā un citās valstīs pēc izbraukšanas. Pirmie Latviešu dziesmu un deju svētki notika Čikāgā 1953. gadā. Pa cik Baltijas valstis ir atgūvušas savu neatkarību, svētku svinēšana ārpus Latvijas ir pastāvējusi, gan Amērikā, gan Kanādā un Eiropā.

​​

Mūsdienas

Tagad, 2026.gada jūlijā, šo II pasaules kara izbraucēju bērni, mazbērni un mazmazbērni pulcēsies ar nodomu rīkot XVI Vispārējos dziesmu un deju svētkus Grand Rapidos.  Ceram dot latviešiem no Amerikas, Kanādas un Eiropas kā arī vietējiem iedzīvotājiem iespēju iepazīties ar  mūsu bagāto kultūru un baudīt latviešu dziesmas un dejas. 

​

Amerika gatavojas svinēt savu 250. g. jubilēju, un mēs, kā Grand Rapidu latvieši un draugi, esam atsaukušies uz izaicinājumu dalīties ar savām bagātām kulturālām dāvanām.  Mēs pateicamies par nodrošināto brīvību, kuru baudam ikdienu, un priecājamies  par Amerikas kulturālo daudzveidību.